Autors: Kaspars Odiņš
Datums: 20.06.2014
Izdevums: Diena
Rubrika: SestDiena

Latvijā simtiem cilvēku darbojas vēstures rekonstrukcijas klubos, kopās un grupās. Viņi pēta pagātni, praksē izbaudot gadsimtiem seno sadzīvi — atveido tērpus, izmēģina kulinārijas receptes, rekonstruē mūziku un arī apgūst mākslu. Pagātnes rekonstruētāji apgalvo, ka tā nebūt nav slēpšanās citā realitātē no mūsdienu ikdienas. Tieši otrādi, gadsimtos uzkrātā pieredze ļauj gudrāk paskatīties uz izpausmēm sabiedrībā un mūsdienu cilvēka sadzīvē. Cilvēka daba pamatā paliek nemainīga — viss jau ir bijis, tikai dažādos veidos turpina atkārtoties (…)

(…) Uldis Paseks darbojas vēstures rekonstrukcijas klubā Rodenpoys Ropažos pēc izglītības ir arhitekts un pašlaik strādā Livonijas ordeņa Siguldas pilī, iesaistot mūsdienu cilvēkus viduslaiku sadzīves aktivitātēs. «Tie ir pils apmeklētāji, arī skolēni, kuri nāk ekskursijās, jebkurš, kam ir interese par šo vēstures posmu. Kaut vai izmest šķēpu, izšaut ar loku un pielaikot tā laika karavīra bruņas, kas sver vairāk nekā 30 kilogramu. Tā var gūt pirmo iespaidu un arī iepazīt sevi. Mana mamma ir kultūrvēstures skolotāja, tāpēc vienmēr esmu interesējies par senajiem laikiem. Tieši ar vēstures rekonstruēšanu sāku nodarboties ap 2000.gadu.» Uldis piedalās arī bruņinieku turnīros, kas ik pa laikam notiek Latvijā un ārzemēs. «Bieži vien vēstures rekonstrukcija sākas ar bruņojuma un apģērba atveidošanu. Pēc tam šī aizraušanās pāraug par ko līdzīgu mūsdienu cīņas sporta veidam ar azartu un adrenalīna devu. Gatavojoties divkaujām turnīros, pētām tradīcijas, uzvedības normas, garīgās un morāles vērtības, piemēram, kaujas mākslai līdz ar XIV gadsimta vācu zobencīņas meistara Johanesa Lihtenauera grāmatu. Latviešiem ir vārds «karakungs» — cilvēks, kas spēj ne tikai cilāt zobenu, bet jēgpilni analizēt sevi un pārvaldīt telpu sev apkārt; to nevar darīt, ja neesi sakārtojis savu iekšējo pasauli. (…)